 |
Dzīvokļu privatizācija savulaik deva cilvēkiem tiesības uz savu īpašumu, taču reizē arī atbildību par kopīpašumu – jumtu, pagrabu, fasādi un inženierkomunikācijām. Šodien daudzas mājas noveco, apkures izmaksas pieaug, bet renovācijas tempi joprojām nav pietiekami.
Latvijā daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas kopumā ir ap 40 000 (precīzi 39 629) no kurām puse celta tieši padomju laikos. No šīm ēkām ekonomiski pamatoti renovēt būtu apmēram 26 000 ēku.
Kopš 2007. gada ir pieejams finansējums no Eiropas Savienības struktūrfondiem, kuru ietvaros tiek īstenotas atbalsta programmas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai. Laika posmā no 2009. gada līdz 2025.gadam atjaunotas 1403 daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas. Šobrīd īstenošanā atrodas vēl apmēram 450 ēku.
 |
Kāpēc Latgale līdz šim bijusi kūtrāka par citiem reģioniem? Kā darbojas ALTUM atbalsta programmas un cik reāli iespējams ietaupīt pēc renovācijas? Par ALTUM energoefektivitātes programmām, iespējām un biežākajiem mītiem atbildes meklēja Radio Alise Plus raidījuma vadītāja Inga Zelča uz sarunu aicinot ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāju Ievu Vērzemnieci.
- Daudzdzīvokļu māju atjaunošana Latvijā vairs nav tikai estētikas jautājums – tā kļuvusi par ekonomiskas drošības un ilgtspējas nepieciešamību. Kāpēc tika izveidota daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma?
Šādu programmu pamatā ir Eiropas Savienības mērķis samazināt enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Latvijā liela daļa iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu mājās, tāpēc bija loģiski veidot atbalsta mehānismu tieši šim sektoram. Līdz šim Latvijā īstenotas četras programmas – pirmo administrēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, bet nākamās trīs – ALTUM.
Gadu gaitā redzam, ka interese pieaug. Ja sākotnēji bija daudz jāstāsta un jāskaidro, tad pēdējās programmās finansējums tika rezervēts ļoti ātri. Tas nozīmē, ka cilvēki vairs nejautā – vai renovēt, bet gan – kad būs nākamā iespēja. Ja agrāk vajadzēja pārliecināt, tad šodien cilvēki paši meklē iespējas renovēt.
- Statistika rāda, ka Latgale līdz šim bijusi mazāk aktīva atbalsta programmu apguvē, ēku renovēšanai. Kādēļ, jūsuprāt, tā ir sanācis?
Aktivitāte lielā mērā atkarīga no pašvaldības un apsaimniekotāju iesaistes. Tur, kur pašvaldība sniedz informatīvu vai finansiālu atbalstu tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, iedzīvotāji daudz aktīvāk iesaistās atbalsta programmu apguvē.
Ir arī tā sauktais “kaimiņu efekts” – ja viena māja ir atjaunota un iedzīvotāji redz zemākus rēķinus un sakārtotu vidi, motivācija pieaug arī blakus mājām. Latgalē iepriekšējās programmās interese bija ļoti zema, praktisko piemēru bija daudz mazāk, taču pēdējā programmā redzam jau lielāku Latgales aktivitāti – iesniegti vairāk nekā 70 projektu pieteikumi.
- Viens no būtiskākajiem jautājumiem iedzīvotājiem vienmēr ir par finansējuma modeli – kā praktiski darbojas atbalsta mehānisms un kas reāli būs jāmaksā pašiem. Vai programma paredz grantu, aizdevumu vai garantiju?
Modelis ir kombinēts. Sākotnēji māja ņem aizdevumu bankā vai ALTUM, realizē projektu un sasniedz noteiktos energoefektivitātes rādītājus. Pēc projekta pabeigšanas tiek saņemts grants – 40–50% apmērā no attiecināmajām izmaksām. Šī summa tiek novirzīta aizdevuma pamatsummas dzēšanai. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji maksā aizdevumu aptuveni 15 gadus, bet paralēli samazinās arī apkures rēķini.
- Par cik lielu apkures rēķinu samazinājumu var runāt pēc ēkas renovācijas paveikšanas?
Ja skatāmies procentuāli, apkures patēriņš samazinās vidēji par 40–50 procentiem. Protams, konkrētas summas atšķiras atkarībā no pašvaldības un siltumenerģijas tarifa, taču kopumā ietaupījums ir būtisks.
Turklāt ieguvums nav tikai saņemot zemākus rēķinus – pieaug dzīvokļu tirgus vērtība, uzlabojas dzīves kvalitāte un samazinās neparedzēti izdevumi avāriju gadījumos, un, protams, uzlabojas estētiskais izskats ēkai. Renovācija nav tikai siltināšana – tā ir investīcija drošībā un īpašuma vērtībā.
- Ar ko būtu jāsāk mājas iedzīvotājiem, ja ir vēlme pieteikties atbalsta programmai ēkas renovācijai?
Pirmais solis ir dzīvokļu īpašnieku lēmums. Bez kopīga balsojuma process nevar sākties. Tālāk jāveic energoaudits, lai saprastu, kādi darbi nepieciešami – fasādes siltināšana, jumta atjaunošana, pagraba pārseguma siltināšana, logu nomaiņa. Pēc tam tiek izstrādāta tehniskā dokumentācija, meklēts finansētājs, būvnieks un būvuzraugs. Kopumā process no pirmā lēmuma līdz renovācijas pabeigšanai aizņem aptuveni divus līdz trīs gadus.
- Daudzi baidās no birokrātijas un dokumentu apjoma. Vai tas tiešām ir tik sarežģīti?
Projekts ir komplekss, jo runa ir par ēku, kurā dzīvo cilvēki. Taču mājas iedzīvotāji nav vieni – palīdz apsaimniekotāji, pašvaldības un profesionāli projektu vadītāji. Turklāt projektu vadības izmaksas var iekļaut kopējās izmaksās, uz kurām attiecas grants.
Galvenais ir vēlme un maksāšanas disciplīna – mājai nedrīkst būt būtiski komunālo maksājumu parādi.
- Kāpēc daļa māju tomēr nerealizē projektus? Kas visbiežāk kļūst par klupšanas akmeni?
Visbiežāk izšķirošais ir otrais balsojums, kad jāapstiprina konkrētās izmaksas un aizdevuma nosacījumi. Ja mainās kāda dzīvokļa īpašnieka finansiālā situācija, var rasties šaubas. Tomēr pēdējos gados redzam, ka lielākā daļa māju pieņem pozitīvu lēmumu.
- Vai pēdējā programmā bija kādi īpaši nosacījumi Latgales reģionam?
Jā, Latgalei tika izveidota īpaša pieeja, kas ļāva realizēt arī mazāka apjoma projektus ar 10–29% primārās enerģijas ietaupījumu. Tas deva iespēju iesaistīties mājām, kuras nebija gatavas pilnai renovācijai.
- Ko jūs ieteiktu tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēl šaubās vai renovēt savu ēku?
Daudzas mājas būvētas pirms vairāk nekā 40–50 gadiem. Tās noveco, un bez ieguldījumiem situācija neuzlabosies. Atbalsta programmas ir instruments, kas ļauj sakārtot kopīpašumu ar būtisku Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
Renovēta māja nozīmē zemākus rēķinus, augstāku īpašuma vērtību un drošāku vidi. Tas ir ieguldījums nākotnē. Jautājums nav – vai māju vajag atjaunot. Jautājums – kad mēs to darīsim.
Projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē” visa gada garumā turpinās stāstīt par risinājumiem, atbalsta iespējām un praktiskiem piemēriem — radio ēterā, sociālajos tīklos un drukātajos medijos.
Projektu “Radio Alise Plus sabiedrības informēšanas projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”” līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem.