Latgales reģionā pēdējos gados arvien biežāk aktualizējas jautājumi par dzīvojamā fonda kvalitāti, energoefektivitāti un iedzīvotāju atbildību par savu īpašumu. Daudzdzīvokļu mājas, kas būvētas pirms vairākiem gadu desmitiem, šobrīd sasniegušas kritisku nolietojuma pakāpi – nolietojušās inženierkomunikācijas, neefektīva siltumapgāde un pieaugoši komunālie maksājumi liek iedzīvotājiem domāt par pārmaiņām. Tomēr renovācijas process nav tikai tehnisks jautājums – tas ir arī sociāls un psiholoģisks izaicinājums, kas prasa vienošanos, uzticēšanos un aktīvu līdzdalību.
Rēzekne šajā kontekstā ir kļuvusi par vienu no pozitīvākajiem piemēriem Latgalē. Šeit pēdējo gadu laikā īstenoti vairāki veiksmīgi ēku atjaunošanas projekti, kas ne tikai uzlabojuši dzīves kvalitāti, bet arī kalpo kā iedvesma citām pašvaldībām. Par šo pieredzi, izaicinājumiem un praktiskajiem risinājumiem Radio Alise Plus raidījumu vadītāja Inga Zelča uz sarunu aicināja Rēzeknes Namsaimnieka valdes locekli Junu Konstantīnovu.
- Kā aizsākās ēku siltināšanas process Rēzeknē?
- Process sākās pakāpeniski jau ap 2012. gadu, kad tika nosiltināta viena ēka bez plaša valsts atbalsta. Pēc tam bija neliels pārtraukums, bet no 2014. gada darbi atsākās, un būtisks pavērsiens notika ar ALTUM programmu ieviešanu. Kopš 2019. gada darbs kļuva intensīvāks, un šobrīd Rēzeknē jau ir nosiltinātas vismaz 20 mājas.
- Kas bija galvenais dzinējspēks, lai šis process kļūtu tik aktīvs?
- Ļoti liela nozīme ir pašiem iedzīvotājiem – īpaši aktīvajām grupām un māju vecākajiem. Bez viņu iniciatīvas nekas nenotiktu. Svarīgs bija arī skaidrojošais darbs: regulāras sapulces, kurās tika izskaidroti gan ieguvumi, gan izmaksas. Sākumā tas prasīja daudz laika, jo cilvēkiem bija daudz jautājumu un bažu.
– Kā, jūsuprāt, pēdējos gados ir mainījusies iedzīvotāju attieksme pret ēku renovāciju?
- Attieksme pēdējos gados ir būtiski mainījusies, un tas ir ļoti jūtams ikdienas darbā ar iedzīvotājiem. Ja agrāk dominēja bailes, neuzticēšanās un pat kategoriska pretestība, tad tagad arvien vairāk cilvēku ir gatavi vismaz uzklausīt un iedziļināties. Liela nozīme šeit ir pozitīvajiem piemēriem – cilvēki redz konkrētus rezultātus un saprot, ka tas tiešām darbojas. Arī informācijas pieejamība ir uzlabojusies, un iedzīvotāji kļūst zinošāki. Protams, skeptiķi joprojām ir, bet kopējā tendence ir pozitīva un virzīta uz pārmaiņām.
– Kāds parasti ir pirmais solis ceļā uz renovāciju?
- Viss sākas ar informatīvu sapulci. Tajā tiek izvērtēts, vai konkrētā māja vispār ir gatava šādam solim. Bieži vien notiek vairākas sapulces pēc kārtas, jo iedzīvotājiem rodas arvien jauni jautājumi – par projektēšanu, izmaksām, iepirkumiem.
– Kā notiek darbs ar tiem iedzīvotājiem, kuri kategoriski iebilst?
- Darbs ar skeptiski noskaņotiem iedzīvotājiem prasa pacietību un individuālu pieeju. Katram cilvēkam ir savi iemesli, kāpēc viņš iebilst – vienam tās ir finanses, citam neuzticēšanās, vēl citam vienkārši bailes no pārmaiņām. Mēs cenšamies ar katru runāt individuāli, skaidrot un atbildēt uz konkrētiem jautājumiem. Bieži vien svarīgi ir nevis pārliecināt uzreiz, bet dot laiku saprast un pieņemt informāciju. Dažkārt cilvēks maina savu viedokli tikai pēc vairākām sarunām vai pēc tam, kad redz citu pieredzi.
– Vai ir gadījumi, kad cilvēkus neizdodas pārliecināt?
- Jā, šādi gadījumi ir, un tas ir pilnīgi normāli jebkurā sabiedrībā. Vienmēr būs cilvēki, kuri nevēlas iesaistīties vai kuriem ir ļoti stingra nostāja pret jebkādām izmaiņām. Mēs respektējam šo viedokli, bet vienlaikus strādājam ar vairākumu, jo lēmumi tiek pieņemti kopīgi. Svarīgākais ir nodrošināt, ka informācija ir pieejama un saprotama visiem. Ja vairākums ir par, tad process var virzīties uz priekšu arī bez pilnīgas vienprātības.
– Kāda ir mājas vecākā loma šajā procesā?
- Mājas vecākajam vai aktīvajai padomei ir ļoti būtiska nozīme visā renovācijas procesā. Viņi ir tie, kas vislabāk pazīst savas mājas iedzīvotājus un var efektīvāk komunicēt ar kaimiņiem. Šie cilvēki bieži vien uzņemas iniciatīvu, organizē sapulces un palīdz skaidrot sarežģītus jautājumus. Viņi arī palīdz uzturēt interesi un motivāciju ilgtermiņā. Bez šāda līdera process bieži vien apstājas vai ievērojami palēninās.
– Vai var teikt, ka bez līderības māja stagnē?
- Jā, diemžēl tas bieži vien tā arī notiek. Ja nav cilvēka vai cilvēku grupas, kas uzņemas iniciatīvu, tad iedzīvotāji kļūst pasīvi un gaida, ka kāds cits rīkosies viņu vietā. Rezultātā problēmas netiek risinātas gadiem ilgi. Tikai tad, kad situācija kļūst kritiska, sākas kustība. Tāpēc līderība mājā ir viens no galvenajiem veiksmes faktoriem.
– Kā jūs skaidrojat iedzīvotājiem ilgtermiņa ieguvumus?
- Mēs cenšamies runāt konkrēti un saprotami, izmantojot gan skaitļus, gan praktiskus piemērus. Cilvēkiem ir svarīgi saprast, kā mainīsies viņu ikdiena – cik būs jāmaksā, cik varēs ietaupīt un kā uzlabosies dzīves kvalitāte. Tāpat uzsveram, ka tas ir ieguldījums nākotnē, nevis tikai izdevumi. Renovācija palielina īpašuma vērtību un samazina neparedzētus izdevumus. Mēs cenšamies parādīt pilno ainu, ne tikai vienu aspektu.
– Vai cilvēki bieži domā tikai par šodienu?
- Jā, īpaši vecākās paaudzes pārstāvji bieži koncentrējas uz šodienas izmaksām, nevis ilgtermiņa ieguvumiem. Tas ir saprotami, jo viņu prioritātes ir citādas. Tomēr mēs cenšamies skaidrot, ka bez rīcības izmaksas nākotnē var būt vēl lielākas. Arī komforts un drošība ir būtiski aspekti. Pamazām šī domāšana mainās.
– Kā jūs vērtējat jaunās paaudzes attieksmi?
- Jaunā paaudze ir daudz atvērtāka un informētāka. Viņi labāk izprot finanšu instrumentus un nebaidās no kredītsaistībām, ja redz skaidru ieguvumu. Tāpat viņiem svarīga ir dzīves kvalitāte un estētika. Ar jaunajiem iedzīvotājiem komunikācija bieži ir vienkāršāka un ātrāka. Viņi arī aktīvāk izmanto digitālos kanālus informācijas iegūšanai.
– Kā motivēt cilvēkus būt aktīvākiem?
- Motivācija rodas no sapratnes un piemēriem. Ja cilvēks redz, ka citi jau ir guvuši labumu, viņš kļūst atvērtāks. Svarīgi ir arī skaidrot sekas, ja nekas netiek darīts. Dažkārt nepieciešams arī nedaudz “pamodināt” cilvēkus, parādot reālo situāciju. Aktīva komunikācija šeit ir izšķiroša.
– Kādi ir lielākie ieguvumi pēc renovācijas?
- Ieguvumi ir gan finansiāli, gan praktiski, gan emocionāli. Samazinās apkures rēķini, uzlabojas mikroklimats dzīvokļos, samazinās avāriju risks. Māja kļūst vizuāli pievilcīgāka un sakārtotāka. Cilvēki jūtas labāk savā dzīves vidē. Tas viss kopā veido būtisku dzīves kvalitātes uzlabojumu.
Rēzeknes pieredze apliecina, ka galvenais dzinējspēks pārmaiņām ir paši iedzīvotāji. Ar aktīvu līdzdalību, sapratni un sadarbību iespējams panākt būtiskus uzlabojumus pat sarežģītos apstākļos. Renovācija nav tikai tehnisks projekts – tā ir kopīga atbildība un ieguldījums nākotnē.
Projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē” visa gada garumā turpinās stāstīt par risinājumiem, atbalsta iespējām un praktiskiem piemēriem — radio ēterā, sociālajos tīklos un drukātajos medijos.
Projektu “Radio Alise Plus sabiedrības informēšanas projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”” līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem