Sociālie tīkli un digitālās platformas jau sen vairs nav tikai izklaide. Bērniem un jauniešiem tās kļuvušas par ikdienas komunikācijas, informācijas, mācību un brīvā laika vidi. Taču līdz ar iespējām pieaug arī riski – pārmērīgs ekrāna laiks, kiberņirgāšanās, vecumam neatbilstošs saturs un ietekme uz bērnu psihoemocionālo stāvokli.
Par to, kā Latvijā tiek vērtēta sociālo tīklu ietekme uz bērnu veselību un vai valstī varētu tikt apsvērti vecuma ierobežojumi to lietošanai, projektā “Digitālie bērni: 21. gadsimta jaunieši” stāsta Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Līga Āboliņa.
Viņa norāda, ka situācija ar sociālo tīklu un dažādu digitālo platformu lietošanu bērnu vidū rada nopietnus jautājumus veselības jomā. Pārmērīga digitālās vides lietošana var ietekmēt gan bērnu psihoemocionālo stāvokli, gan psihisko veselību. Vienlaikus digitālā vide saistīta arī ar citiem riskiem, tostarp vardarbību internetā un kiberņirgāšanos.
Tomēr Veselības ministrijā norāda, ka vienkārši aizliegumi paši par sevi nevar būt galvenais mērķis. Sociālajiem tīkliem nav valstisku robežu, un lokālu ierobežojumu gadījumā vienmēr var atrast veidus, kā tos apiet. Tāpēc Latvijā šobrīd notiek plašākas diskusijas par to, kāds regulējums būtu vispiemērotākais tieši mūsu valstij.
Latvijā pagaidām nav pieņemts lēmums par konkrētu vecumu, no kura bērni drīkstētu patstāvīgi lietot sociālos tīklus. Citās valstīs tiek apspriesti dažādi modeļi — 13, 15 vai 16 gadi. Šo robežu dažkārt dēvē arī par digitālās pilngadības vecumu. Arī Latvijā šādas diskusijas ir sāktas, taču skaidras vienošanās vēl nav.
Veselības ministrija seko līdzi citu valstu pieredzei. Piemēram, Austrālija tiek minēta kā viena no valstīm, kas izvēlējusies īpaši stingru pieeju. Daudzās Eiropas valstīs diskusijas par sociālo tīklu ierobežošanu bērniem vēl turpinās.
Vienlaikus Latvijā jau ir izstrādātas rekomendācijas drošai un veselībai nekaitīgai moderno tehnoloģiju lietošanai bērniem. Tās paredz atšķirīgu pieeju dažādos vecumposmos.
Bērniem līdz divu gadu vecumam ekrāna laiks praktiski nav ieteicams vispār. Bērniem vecumā no diviem līdz četriem gadiem kopējais ekrāna laiks diennaktī nedrīkstētu pārsniegt vienu stundu. Savukārt bērniem un jauniešiem vecumā no pieciem līdz septiņpadsmit gadiem nav ieteicams pārsniegt divas stundas ekrāna laika dienā.
Šie ieteikumi īpaši svarīgi laikā, kad viedierīces bērnu rokās nonāk arvien agrāk. Nereti tās tiek izmantotas jau ļoti mazā vecumā — lai bērnu nomierinātu, izklaidētu vai aizņemtu. Taču speciālisti brīdina: jo agrāk bērns pierod pie pastāvīgas ekrāna klātbūtnes, jo svarīgāk ir veidot veselīgus lietošanas paradumus.
Līga Āboliņa uzsver, ka būtiska loma šajā jautājumā ir vecākiem. Tieši vecāki ir pirmie, kas nosaka, kādas ierīces bērns lieto, cik ilgi tās ir pieejamas un kādam saturam bērns var piekļūt.
“Mēs nedrīkstam aizmirst, ka primārā persona, kura ir atbildīga par bērnu, ir vecāki. Mums kā vecākiem ir jābūt atbildīgiem par to, ko mēs dodam, cik mēs dodam un kam mēs ļaujam lietot šīs digitālās vietnes un sociālos tīklus,” norāda Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre.
Pēc viņas teiktā, digitālās drošības apguvei jāsākas jau agrā bērnībā. Tāpat kā bērniem tiek mācīta personiskā drošība uz ielas, mājās vai saskarsmē ar svešiniekiem, arī digitālajai drošībai jābūt vecumam atbilstošai un pastāvīgai izglītības daļai.
Tas nozīmē, ka bērniem jāmāca ne tikai tehniski lietot ierīces, bet arī saprast, kas internetā ir droši, kas ir bīstami, kā atpazīt manipulāciju, kā rīkoties kiberņirgāšanās gadījumā un kāpēc ne viss internetā redzamais ir piemērots viņu vecumam.
Īpaši bīstams bērniem var būt vecumam neatbilstošs saturs. Tas var būt saturs ar vardarbības elementiem, aicinājumi uz prettiesiskām darbībām, bīstami izaicinājumi, saturs, kas mudina eksperimentēt ar savu veselību vai dzīvību, kā arī cita informācija, kas bērna vecumposmam nav piemērota.
Veselības ministrijas pārstāve uzsver, ka kaitīgs saturs internetā pēc būtības neatšķiras no kaitīga satura ārpus ekrāna. Tas, kas bērnam nav piemērots reālajā dzīvē, nav piemērots arī digitālajā vidē.
Digitālā vide vienlaikus var būt gan palīgs, gan risks. Internets bērniem un jauniešiem dod iespēju mācīties, sazināties, attīstīt prasmes un izmantot jaunus rīkus, tostarp mākslīgo intelektu. Taču bez skaidriem noteikumiem, vecāku iesaistes un izpratnes par riskiem digitālā vide var kļūt par nopietnu izaicinājumu bērna veselībai un drošībai.
Tāpēc šobrīd Latvijā svarīgākais jautājums nav tikai par to, vai sociālie tīkli bērniem jāaizliedz. Daudz būtiskāk ir saprast, kā iemācīt bērniem tos lietot gudri, droši un veselīgi.
Pilna pirmā raidījuma versija būs skatāma jau 30. jūnijā LRT+ kanālā.
Projekta materiāli būs pieejami SIA “Mediastrims” platformās: LRT+ televīzijā, LRT+ YouTube kanālā, portālos www.lat.grani.lv un www.grani.lv un portāla sociālajos tīklos. Materiālī tiks izplatīti sadarbībā ar reģionālajiem mediju partneriem – radio “Alise plus”, Divu krastu radio, Latgales Reģionālo televīziju un laikrakstu “Latgales laiks”.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījumu “Digitālie bērni: 21. gadsimta jaunieši” saturu atbild SIA "Mediastrims".
 |