"Svarīgākais ir dot iespēju." Kāpēc cilvēkiem ar redzes invaliditāti joprojām ir tik grūti atrast darbu?

"Svarīgākais ir dot iespēju." Kāpēc cilvēkiem ar redzes invaliditāti joprojām ir tik grūti atrast darbu?

Cilvēkiem ar invaliditāti lielākais izaicinājums bieži vien nav pati invaliditāte. Daudz sarežģītāk ir atgriezties darba tirgū un atrast iespēju izmantot savas zināšanas un prasmes.

Par to atklāti stāsta projekta "Spītējot liktenim: invaliditāte nav spriedums" dalībnieks Jurijs Vasiļjevs – fizioterapeits, sociālais rehabilitētājs, uzņēmējs un cilvēks ar I grupas redzes invaliditāti.

 

Viņa stāsts pierāda, ka motivācija un vēlme strādāt bieži vien nav galvenais šķērslis. Daudz lielāka problēma ir sistēma, kas ne vienmēr spēj palīdzēt cilvēkam pārkvalificēties vai atrast darbu pēc redzes zaudēšanas.

 

Pats viņš izmantoja Eiropas Sociālā fonda atbalstītu programmu, kuras laikā ieguva sociālā rehabilitētāja un fizioterapeita–masiera kvalifikāciju. Taču viņš uzsver, ka daudziem cilvēkiem šādas iespējas nemaz nav pieejamas.

 

Īpaši sarežģīta situācija ir tiem, kuri redzi zaudē pieaugušā vecumā. Šiem cilvēkiem jau ir profesija, darba pieredze un ierasta dzīve, taču pēc redzes pasliktināšanās nepieciešams savlaicīgs atbalsts, lai viņi varētu pārkvalificēties un nezaudētu saikni ar darba tirgu.

 

 

"Šādus cilvēkus ir svarīgi laikus "noķert" un dot viņiem iespēju apgūt jaunu profesiju," uzsver Jurijs.

 

Tomēr arī diploma iegūšana negarantē darbu. Pēc studiju beigšanas Jurijs kopā ar citiem programmas absolventiem vērsās dažādās medicīnas iestādēs Daugavpilī, taču neviena no tām nepiedāvāja darbu.

 

"Mēs izsūtījām savus CV. Mūs uzslavēja, teica: "Malacīši", bet ar to viss arī beidzās."

 

No trim Daugavpils studentiem pilsētā palika tikai viņš. Pārējie pārcēlās uz Rīgu, kur atrada gan darbu, gan dzīvesvietu. Savukārt Jurijam bija nepieciešami vairāki gadi, lai iegūtu medicīnisko sertifikātu un atvērtu savu privātpraksi.

 

Viņš uzskata, ka ļoti daudz kas ir atkarīgs arī no pašvaldību attieksmes.

 

 

"Ir svarīgi, lai pašvaldība būtu gatava šos cilvēkus pieņemt un vajadzīgajā brīdī sniegt atbalstu. Dažviet tas notiek, bet citviet – diemžēl ne."

 

Pozitīvu lomu spēlē arī Nodarbinātības valsts aģentūras subsidēto darbavietu programmas. Jurijs uzsver, ka tās palīdzējušas ne tikai viņam pašam, bet arī citiem cilvēkiem ar invaliditāti iegūt darba pieredzi, kas vēlāk ļāvusi saņemt lielāku invaliditātes pensiju un kļūt finansiāli patstāvīgākiem.

 

Neskatoties uz visām grūtībām, Jurijs ir pārliecināts – cilvēkam nevajadzētu atteikties no saviem mērķiem.

 

"Ja esi gatavs mācīties, meklēt iespējas, rakstīt projektus un soli pa solim virzīties uz priekšu, ceļā noteikti satiksi cilvēkus, kuri palīdzēs."

 

Noslēgumā viņš dod padomu ikvienam, kurš pēc invaliditātes iegūšanas jūtas apmulsis.

 

 

"Vispirms ir jāpieņem sevi tādu, kāds esi. Jāsaprot, ko vēlies darīt, un jāsper pirmais solis. Ceļu pievar tas, kurš iet."

 

Projekta materiāli būs pieejami SIA “Mediastrims” platformās: LRT+ televīzijā, LRT+ YouTube kanālā, portālos www.lat.grani.lv un www.grani.lv un portāla sociālajos tīklos. Materiālī tiks izplatīti sadarbībā ar reģionālajiem mediju partneriem – radio “Alise plus”, Divu krastu radio, Latgales Reģionālo televīziju un laikrakstu “Latgales laiks”.

 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījumu “Spītējot liktenim: invaliditāte nav spriedums” saturu atbild SIA "Mediastrims".

 

"Svarīgākais ir dot iespēju." Kāpēc cilvēkiem ar redzes invaliditāti joprojām ir tik grūti atrast darbu?